citi, Uncategorized
Atstāt komentāru

Gulēt kā bērnam – ko tas īsti nozīmē?

Miegs. Vārds, kurš spēj izsaukt veselu emociju vētru jaunajos vecākos, jo pirmajos mazuļa dzīves mēnešos tas kļūst gluži vai par svešvārdu. Zināmu laiku tas ir kā mitoloģisks tēls, kā kaut kas ļoti gribēts, taču reizēm neaizsniedzams. Tas ir laiks, kad ne visai izgulējusies mamma kļūst par mombiju (mamma + zombijs), prātā jūk arī tētis, tikmēr mazulis dara, kas jādara – aug griezdamies un neliekas ne zinis ne par mammas uztūkušajiem acu plakstiņiem, ne arī par netīro drēbju kaudzi, kas aug reizē ar viņu pašu.

Savās pirmajās dzīves nedēļās lielākā daļa mazuļu miega stāvoklī spēj atrasties vien divas līdz četras stundas no vietas, neatkarīgi no diennakts laika. Bērniņš pat vēl nemaz īsti neapjauš, kas ir diena un nakts, puncī dzīve ir krietni vien vienkāršāka – tur dalījums starp diennakts aktīvo un mierīgo laiku neeksistē. Šāds miega grafiks pieaugušam cilvēkam izklausās kā spīdzināšana un realitātē tas patiešām ir diezgan nogurdinošs, to jums apliecinās jebkura mamma vai tētis, taču, mieru, tikai mieru, tas ir tikai posms, kuram, par laimi, pienāk arī beigas.

Bērniņa miega cikli ir daudz īsāki nekā pieaugušam cilvēkam, kas nozīmē, ka bērniņš vairāk laika pavada tā sauktajā ātro acu kustību miegā jeb REM miegā, kas ir tik ļoti nepieciešams viņa smadzeņu attīstībai. Turklāt mazajam puncītim, kurš nespēj vienā piegājienā uzņemt pārāk daudz barības, ir nepieciešams laiku pa laikam arī uztankoties, lai nodrošinātu sevi ar augšanai nepieciešamajiem resursiem.

Labā ziņa ir tāda, ka ar laiku tomēr mazulis sāk gulēt ilgākus laika posmus, sevišķi naktīs. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību bērniņa dienas režīma veidošanai, kā arī pirmsmiega rituālu ieviešanai – tas ir lielisks veids, kā pakāpeniski iepazīstināt mazuli ar konceptu nakts un diena. Ar laiku bērniņš sapratīs, ka nakts ir laiks mieram, savukārt dienā var droši nodoties aizraujošām rotaļām.

Nesen izlasīju kādas Francijā dzīvojošas amerikāņu autores Pamelas Drakermenas (Pamela Druckerman) grāmatu “Bērnu audzināšana franču gaumē”. Saskaņā ar Drakermenas teikto, tāds vidējais franču mazulis cauru nakti sākot sutināt jau no mēneša vecuma. Neņemos spriest, cik daudz patiesības tajā visa ir, taču ievērības cienīgs man šķiet kāds britu veikts pētījums, kurš norāda uz to, ka vismaz trešdaļa vecāku īsti nestāsta taisnību par to, kā guļ viņu mazulis, jo gluži vienkārši baidās, ka citu acīs izskatīsies kā nekam nederīgi vecāki*. Turklāt šis pats pētījums atklāj, ka mazāk kā divas trešdaļas mazuļu (63%) vecumā līdz vienam gadam ir spējīgi nogulēt visu nakti. Bez tam šis un vēl daudzi citi pētījumi rāda, ka mazuļi naktīs turpina mosties arī gada vecumā un vēl ilgāk, un tas ir tikai normāli.

Ir svarīgi saprast, kāpēc bēbīši guļ tā, kā viņi guļ, taču vēl svarīgāk ir negaidīt no viņiem tūlītēju varēšanu gulēt naktīs 10 – 12 stundas vienā strēķī. Kopš kura laika bērni ir kļuvuši par dresūras objektiem? Ir jāiemāca tas, ir jāiemāca šitas! Pietiek jau ar to, ka mēs saviem bērniem mācām turēt karotīti, iet uz podiņa, šņorēt kurpju šņores, lasīt un rēķināt. Gulēt ilgāk un aizmigt patstāvīgi, ticiet vai nē, viņi iemācās paši, ja vien viņiem tiek dota tāda iespēja, un nav svarīgi, cik mēnešu vecumā tas notiek. Stresojam mēs, mammas un tēti, tikai tāpēc, ka paši esam uzlikuši savam bērnam nesasniedzamu latiņu. Galu galā miegs nav nekāda barjerskriešana vai kāda cita veida sacensība.

Mans dēls pirmos četrus savas dzīves mēnešus diendusas bija ar mieru pavadīt tikai un vienīgi man uz rokām vai arī gulēdams ar punci uz mana punča – silti, ērti, mamma nekur nevar aizbēgt. Uz nakts miegu bieži vien nācās talkā ņemt fitnesa bumbu, uz kuras jau septīto reizi dziedot Aijā Žūžū šūpojāmies, līdz mazais beidzot ielaidās miegā. Es darīju visu to, ko gudrās bēbīšu miega industrijas grāmatas kategoriski izslēdz no “laba miega ieradumu” saraksta. Šo  ģeniālo bestselleru dēļ es mēnešiem ilgi stresoju par to, kā mans bērns iemācīsies aizmigt pats un vai vispār iemācīsies. Tas viss mani ne tikai iedzina kompleksos kā māti, bet arī radīja šaubas par manām spējām saprast pašai savu bērnu.

Kad biju teju vai norakstījusi sevi kā mammu, piepeši četru mēnešu vecumā mans ķipars bez jelkādas palīdzības klusi atplīsa ceļojumu gultiņā. Tajā brīdī es sapratu, ka visa tā bēbīšu miega apmācība (baby sleep training) lielā mērā ir rietumnieku izdomāts bleķis, kas paredzēts nevis bērniņa, bet gan pieaugušo vajadzību apmierināšanai. Ne jau mazulim ir problēmas ar miegu, bet mums – modernajiem vecākiem – ir problēmas ar pielāgošanos bērniņa dabiskajam ritmam. Mēs cenšamies risināt problēmu, kuras nemaz nav.

No šodienas skatpunkta es mazliet dusmojos uz sevi, ka sākotnēji pavilkos uz tām pārspīlētajām idejām, par kurām runā gandrīz visi bēbīšu miega eksperti, kas pelna naudu uz tā rēķina, ka daudzi vecāki vairs neklausās savā iekšējā balsī. Galu galā, kur jūs esat redzējuši vidusskolnieku, kuru mamma joprojām uz nakti midzina ar dziesmiņu? Kāpēc visi šie eksperti krata ar pirkstu tām mammām, kas ļauj mazulim aizmigt pie krūts, jo tā, lūk, ir sliktu ieradumu kultivēšana? Es atvainojos, bet smēķēšana ir slikts ieradums, nevis Aijā Žūžū hitparāde pirms miega.

Mēs bieži dzirdam, ka bērni izaug ātri, un, sasodīts, viņi patiešām arī izaug. Tā vietā, lai pavadītu laiku, raizējoties par to, vai tavs mazulis aizmieg un guļ saskaņā ar kāda gudra cilvēka sarakstītas grāmatas kritērijiem, droši ņem viņu opā, dziedi to pašu šūpuļdziesmu, kuru tev dziedāja tava mamma, aijā savu mazulīti, čuksti viņam mīļus vārdus, ļauj viņam sajust savu siltumu, dari visu to, kas der tieši jums abiem, nevis to, kas grāmatās tiek postulēts par pareizu esam. Tas mirklis, ko viņi pavada mūsu rokās, ir daudz īsāks nekā mums šķiet.

*Third of parents lie over children’s sleep under pressure to be perfect // http://www.telegraph.co.uk/news/health/news/9453954/Third-of-parents-lie-over-childrens-sleep-under-pressure-to-be-perfect.html 

Foto: Diāna Veinberga // www.dianaveinberga.com

Advertisements
This entry was posted in: citi, Uncategorized

by

mamma, suņumīle, ziemeļniece, grāmatu tārps, sezonāla skriešanas entuziaste, topošais sociālantropologs, multidisciplinārs projvads

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s