citi, Uncategorized
Comments 5

Piedzimt ūdenī

Reiz kāds mans paziņa, kura sieva tolaik gaidīja mazuli, izteica domu, ka, ja sieviete savā galvā jau ir iztēlojusies, kur un kā viņa dzemdēs, viņu nevajag censties pierunāt savas domas mainīt, jo, sējot šaubas, tiek vairotas bailes, un bailes nekad nav bijušas labs dzemdētājas sabiedrotais.

Kad biju stāvoklī ar savu pirmo un vienīgo puisēnu, es lēnām un diezgan pamatīgi ļāvu sevī iesakņoties vīzijai par dzemdībām ūdenī. Lasot un uzklausot citu māmiņu dzemdību stāstus, arvien vairāk kļuvu pārliecināta par to, ka tas ir tas veids, kādā es gribu laist pasaulē savu mazuli, un, no šodienas perpektīvas raugoties, es varu pavisam droši sacīt, ka ne mirkli šo lēmumu nenožēloju.

Plānojot dzemdības ūdenī (Ha, it kā dzemdības patiešām varētu izplānot!), man bija būtisks tikai divu cilvēku – vīra un uzraugošās vecmātes – viedoklis šajā sakarā. Vīrs, lai arī sākotnēji šķita pārsteigts par šādu notikumu pavērsienu manā galvā, diezgan ātri gluži intuitīvi saprata, ka iebilst nav vērts un piebilda, ka dzemdēt galu galā nāksies man pašai, tāpēc viņš manu lēmumu neapstrīdēs. Liels bija mans atvieglojums, kad zaļo gaismu šai idejai deva arī dzemdību speciālists jeb vecmāte, kura rūpīgi uzpasēja manu grūtniecības norisi.

Iemesli, kāpēc es izšķīros par labu dzemdībām ūdenī, ir pavisam vienkārši. Pirmkārt, lai cik banāli tas neizklausītos, ūdens ir mana stihija. Nē, ne pēc zodiaka zīmes, bet vispār. Es nekur citur nejūtos tik atslābināta un tik ļoti savā vietā kā ūdenī. Pat grūtniecības laikā vismaz 2-3 nedēļā mani varēja sastapt peldbaseinā, kur es itin viegli aizmirsu faktu, ka esmu pieņēmusies svarā par n-tajiem kilogramiem, un kustēties bija tikpat viegli kā pirms grūtniecības.

Ūdens tiek uzskatīts par sava veida atsāpinātāju. Protams, tas nemazina dzemdību sāpes kā tādas, taču tas ir veids, kā tās mazliet atbīdīt otrajā plānā. Speciālisti apgalvo, ka ūdenim piemīt spēja mazināt stresa hormona jeb adrenalīna izdalīšanos, vienlaikus pastiprinot oksitocīna jeb t.s. dzemdību hormona darbību. Turklāt pastāv iespēja, ka ūdens ietekmē sievietes ķermenī atbrīvojas vairāk tā saukto laimes hormonu jeb endorfīnu, kas ir lielisks līdzeklis kontrakciju pārvarēšanai.

Otrkārt, pastāv viedoklis, ka, mazulim nākt pasaulē no ūdens ūdenī, ir mazāks šoks. Viņš ilgus mēnešus ir plunčājies mammas puncī, un, manuprāt, tā ir lieliska iespēja ļaut viņam tādā pašā plūstošā un dabiskā manierē ierasties pasaulē. Es neapgalvoju, ka citi dzemdību veidi nevar būt dabiski un plūstoši, bet manā gadījumā tas sakrita ar manu dzemdību vīziju, tāpēc gribēju darīt tieši tā un ne citādi.

Cilvēkiem, kas nav saskārušies ar ūdensdzemdībām, bieži vien ir virkne aizspriedumu, kas bieži balstīti mītos, tāpēc, ja apsver iespēju laist pasaulē mazuli ūdenī, es no sirds iesaku par to runāt ar dzemdību speciālistu – ginekologu vai zinošu vecmāti. Speciālists novērtēs tavu un tava mazuļa veselības stāvokli un palīdzēs pieņemt lēmumu. Svarīgi, lai topošā mamma par šādu soli izšķiras nevis tāpēc, ka tas ir modīgi, vai tāpēc, ka to darīja draudzene, bet gan tāpēc, ka jūt, ka tas ir tieši tas, ko viņa vēlas.

Vecmāte, kas pieņēma manas dzemdības, ir viena no ūdensdzemdību aizsācējām Latvijā, un pat viņa apgalvo, ka tas ir tāds trako (pozitīvā nozīmē) mammu pasākums. Dzemdēt ūdenī nav gluži tas pats, kas dzemdēt “uz sauszemes” – tas nederēs gluži kurai katrai sievietei. Izvēloties ūdensdzemdības, ar ūdeni visādā ziņā ir  vēlams būt uz tu, citādi tas ne vien nelīdzēs dzemdību procesā, bet var to pat apgrūtināt.

Dzemdības ir diezgan sarežģīts process, un reizēm gadās tā, ka topošās mammas dzemdību plāns, dzemdībām noritot pilnā sparā, ātri vien izplēn nebūtībā. Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad mamma, kas plānojusi dzemdēt ūdenī, tā arī nemaz nepaspēj iekāpt dzemdību vannā, kā arī par gluži pretējām situācijām – kad vecmāte mammai to ierosina gluži spontāni, un mazulim tiek negaidīti dota iespēja pasaulē iepeldēt.

Daudziem šķita, ka esmu nedaudz traka, kad gaidību laikā stāstīju par savu plānu dzemdēt šim nolūkam speciāli paredzētā vannā, taču šaubas mani skāra vien pavisam neilgu brīdi. Es biju mierīga kā zilonis. Ja man būtu tas viss jādara vēlreiz, es nemainītu pilnīgi neko. Jau vairāk kā gadu esam kopā ar mūsu ūdens bērniņu, un liels ir mans prieks redzot, ka, vēl mazam esot, viņš no manis ir mantojis mīlestību pret ūdeni. Šobrīd ar nepacietību jau gaidām nākamo vasaru, kad atkal varēsim ļauties šļakatu priekiem.

Processed with VSCOcam with b1 preset

Info:

Advertisements

5 Comments

  1. Atpakaļ ziņojums: Ūdens un kustību prieks mazuļa attīstībai | MAMMAI BŪT

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s