citi, Uncategorized
Atstāt komentāru

Nedēļa man vienai

It kā blogā par vecākošanās lietām itin labi iederētos raksts par ceļošanu kopā ar bērnu. Tomēr, lai arī šāda pieredze mūsu ģimenes pūriņā ir, šis nebūs tas gadījums vairāku iemeslu dēļ. Tā nu ir sanācis, ka šī vasara izvērtusies ne gluži tāda, par kādu es biju sapņojusi laikā, kad zemi vēl klāja sniegs. Vīram darba dēļ lielāko daļu vasaras nākas pavadīt Norvēģijas otrajā lielākajā pilsētā – Bergenā, tāpēc arī es savu ilgi gaidīto jūlija atvaļinājumu (vismaz daļu no tā) nolēmu pavadīt tur.

Bergena ir otra lielākā Norvēģijas pilsēta tūlīt aiz Oslo, un tā tiek uzskatīta par Norvēģijas fjordu galvaspilsētu un ziemeļu arhitektūras pērli, un ne velti. Lai arī visu to laiku, ko es pavadīju tur, es nevarēju nevīpsnāt par to, ka jūlijā tur nespīd saule un nepaiet ne diena, kad nebūtu uzlijis lietus, tajā fjordu skaistumā kaut kas patiešām ir. Runā, ka Bergenā saule spīdot 11 dienas gadā, savukārt bez miglas un lietus šī pilsēta gluži vienkārši nav iedomājama.

Iemesls, kāpēc devos apciemot vīru viena, bija pavisam vienkāršs – gribēju nedēļu iespēju robežās veltīt tikai sev. Galu galā pēc visa tā vāveres skrējiena, kurā pavadīju gandrīz visu gada pirmo pusi, jutos nopelnījusi iespēju palasīt krimiķi divu stundu lidojumā no Rīgas uz Bergenu, savukārt dēls viennozīmīgi bija pelnījis atpakaļ sagaidīt atpūtušos mammu.

IMG_1104

Norwegian Air

Man jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā dažādos ceļojumos esmu jutusies visai garlaikota – itin bieži mani nepameta sajūta, ka kaut kur to visu jau esmu redzējusi, šķita, ka nekas vairs nespēj manī izsaukt sajūsmu un apbrīnu. Biju jau paguvusi to visu norakstīt uz vecuma kašķīgumu, tomēr Norvēģijai gluži negaidīti izdevās mani atgriezt atpakaļ uz trases. Beidzot man izdevās atkal noķert ceļotāja cienīgu wow momentu lietū, aukstumā, fjordos – vietā, kur vasara praktiski neeksistē.

Izrādās, kaifu var noķert mazā norvēģu miestā, kurā dzīvo ap 100 cilvēku un apmēram piecas reizes vairāk kazu, gluži vienkārši ēdot brokastis ar šādu skatu.

IMG_1340

Brokastis Undredal ciematā

Undredal ir populārs tūristu galamērķis gleznainās atrašanās vietas dēļ, turklāt tas ir pazīstams ar savām tradīcijām kazas siera darināšanā. Jau iebraucot Undredal ciemā, mūs sagaidīja neviens cits kā bars kazu, kas ieraugot auto, nesteidzīgi izklīda gar ceļa malu vai arī veikli uzrāpās turpat blakus esošajā klintī. Kazas tiešām ir veikli dzīvnieki – kalni un klintis viņām nav nekāds šķērslis, un vērot viņu alpīnisima prasmes bija visai amizanti.

 

Protams, ja reiz Bergena, tad Bergena. Lai arī gana daudz laika sanāca pavadīt, krustām šķērsām izbraukājot fjordus, vienu dienu tomēr veltīju slavenās fjordu galvaspilsētas apskatei. Bergenā var visnotaļ  sajust to pašu vāciskumu, ko pilsētā 13.gadsimtā ienesa Hanzas savienības tirgotāji, kas savas pēdas atstājuši arī Rīgā. Īpaši to var just, dodoties pastaigā pa seno Hanzas kvartālu Bryggen.

 

Nevarēju neizmantot iespēju apmeklēt Bergenas Mākslas muzeju, kurā apskatāma  ārkārtīgi iespaidīga Norvēģijas un Eiropas klasiķu mākslas kolekcija.  Muzejs piedāvā dzīvē apskatīt tādu grandu darbus kā Pikaso, Dāls, Munks u.c. Veselu mūžību nebiju bijusi nevienā muzejā un, goda vārds, šoreiz to izstaigāju ar patiesu interesi, līdz detaļām izpētot norvēģu romantisma laika gleznotāju darbus, vienkārši kaifojot un izbaudot laiku pati ar sevi.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka bija tik ļoti vērtīgi nomainīt vidi, atstāt bērnu vecvecākiem un vienā no pasaules lietainākajām pilsētām dzert vienatnē kafiju, lai es beidzot sadzirdētu, ko domāju. Šis gads man nav bijis ne tuvu no vieglākajiem, tāpēc katra iespēja uzlādēt bateriju man ir zelta vērtē. Lasīt Jū Nesbē, vismaz vienu slinku rītu pavadīt, skatoties jaunāko Orange Is the New Black sezonu, ēst vafeles fjordos, redzēt bezgalīgu daudzumu ūdenskritumu, sajust nelielu devu adrenalīna, vizinoties pa serpentīniem – tas viss nostrādāja kā terapija un iedeva spēku turpināt. Turpināt ko? Nu, šito epopeju ar dzīvošanu un izlikšanos, ka saproti, ko dari un uz kurieni ej. Bet svarīgs taču ir ceļš, nevis mērķis, vai ne? Tas arī, šķiet, bija būtiskākais, ko šim ceļojumam vajadzēja man atgādināt.

Advertisements

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s