ceļojumi, citi, iesaku, Uncategorized
Atstāt komentāru

Vasaras medības Grankanārijā

Kopš bērnības Kanāriju salas man ir asociējušās ar ideju par paradīzi kaut kur tālu prom, kur visu cauru gadu ir nebeidzama vasara, taču īsti nekad apzināti nebiju domājusi, ka, lūk, tieši uz turieni man gribētos aizceļot. “Gribētos aizceļot” sarakstā drīzāk gozējās Portugāle, Grieķija un citas vietas, taču ne Kanāriju salas, tomēr kā gadījās, kā ne – tieši tur mēs nokļuvām gada drēgnākajā un pelēkajā brīdī – novembra viducī. Viss notika pēc principa “gribas sauli un vasaru”, turklāt novembris bija vienīgais šī gada mēnesis, kurā starp visiem citiem plāniem ceļojumu varēju iemenedžēt gan es, gan vīrs, tāpēc atlika vien izpētīt vidējās gaisa temperatūras mums finansiāli paceļamos galamērķos, un tā mēs nonācām pie Grankanārijas.

Processed with VSCO with c1 preset

Puerto de Las Nieves

Šis bija jau trešais ceļojums mums visiem kopā, tomēr, lai arī zināma pieredzīte dažādos lielākos un mazākos pārbraucienos ar dēlu ir jau uzkrāta, pilnīgi relaksēta par gaidāmo es nebiju. Pirmkārt jau tāpēc, ka divgadnieks ir un paliek divgadnieks ar visām no tā izrietošajām sekām – šajā vecumā viņiem ir raksturīga spēja ātri skriet, kas labprāt tiek notestēta, paņemot vagu no vecākiem tieši tajā brīdī, kad mūsu pases vēlas apskatīt britu robežsargs.

Visu cieņu vīram, kas vispār uzņēmās misiju atlidot ar dēlu divatā no Rīgas uz Londonu, kur es, noslēdzot savu komandējumu, viņus sagaidīju, lai mēs kopīgi varētu doties tālāk uz Laspalmasu (Las Palmas de Gran Canaria). Visu cieņu, protams, arī Krišjānim, kurš vienas dienas laikā veiksmīgi pārcieta divus pietiekami ilgus lidojumus bez īpašām protesta akcijām.

Naktsmītni sev jau kārtējo reizi meklējām un atradām ar vecā labā Airbnb starpniecību – ar šo laikam nekad nebeigšu krist uz nerviem draugiem un paziņām, kas īsti nav saņēmušies šim sharing economy pasaules labumiņam. Tā kā naktsmītnes izvēlēšanos bijām atlikuši uz gandrīz pēdējo brīdi, izvēle vairs nebija pārāk liela, taču beigu beigās uz nedēļu apmetāmies plašā dzīvoklī ar vismaz sešām guļvietām un trim vannasistabām, pilnībā aprīkotu virtuvi un pazemes stāvvietu, kurā naktis rāmi aizvadīja mūsu nomā paņemtais opelītis. Dzīvoklis atradās aptuveni 25 minūšu braucienā no lidostas, viegli varējām nokļūt, kur vien vēlamies, ceļā aizvadot ne vairāk kā stundu vienā virzienā.

Godīgi jāatzīstas – šī bija pirmā reize, kad izmantojām iespēju nomāt auto. Līdz šim tālākos ceļojumos bijām izlīdzējušies tikai ar vietējo sabiedrisko transportu. Grankanārija ir patīkami kompakta savos izmēros, tāpēc vietējie vilcienam piemērotu infrastruktūru nemaz nav uzbūvējuši, taču gar okeāna krastu no salas galvaspilsētas Laspalmasas uz dienvidu piekrastes kūrortiem ved aptuveni 75 km garš autobānis, tāpēc iemeslus, kāpēc nomāt vai nenomāt auto, vairs nemeklējam. 

Braukšanas kultūra visnotaļ augstā līmenī – mainot joslas, šoferīšī vienmēr rāda pagriezienus, ko ne vienmēr dara autovadītāji pie mums. Vienīgā lieta, pie kuras uzreiz jācenšas pierast, ir nemitīgā pīpināšana. Pīpināt salas iedzīvotājiem patīk, piemēram, lai pasveicinātu kādu draugu, paziņu vai ģimenes locekli, un, tā kā sala ir maza, pazīst viņi viens otru ļoti labi. Tāpēc, ierodoties Grankanārijā, būtu jāizslēdz tas latviešiem raksturīgais “bļ.., ko tu man te pīpini, mūllāps tāds?”.

Tā kā rati mūsu dzīvēs aktualitāti jau kādu brīdi ir zaudējuši, riskējām ceļojumā doties bez tiem. Lieliski izlīdzējāmies ar tēta stiprajiem pleciem un jau pieminēto nomas auto, ar kuru krustu šķērsu izbraukājām vismaz pusi no salas. Galu galā arī pludmalēs, kurās mēs pavadījām lielu daļu sava ceļojuma laika, ar ratiem nebūtu īsti bijis ko darīt. Mūsu tūristu apgaitās pa Grankanārijas pilsētiņām un ciematiņiem vīrs demonstrēja cienījamu izturību, atsaucīgi reaģēdams uz dēla nebeidzamajiem “Tētū! Opā!”.

Salas iedzīvotāji ir ārkārtīgi draudzīgi pret bērniem, Krišjānis ar saviem gaišajiem matiem un zilajām acīm šarmēja visas ceļā sastaptās kundzītes. To pašu izsecinājām arī pirms gada viesojoties Spānijā. Restorānos un citās ēstuvēs pret mums izturējās laipni, neskatoties uz to, ka divgadniekiem mēdz būt raksturīgas ne tās ideālākās ēšanas manieres, turklāt galdiņu mēs gribēdami nevarējām atstāt nenošķaidītu ar maizes drupačām vai paeljas paliekām. Ēdiens bija garšīgs, cenas – saprātīgas un klientu apkalpošanas serviss – ļoti labs.

Gulēšana pludmalē mums bija ieplānota kā obligāti paveicama lieta ceļojuma laikā, tāpēc jau laikus apzinājām pašas foršākās pludmales saules ķeršanai. Playa de Las Canteras, ar kuru iepazināmies pirmajā dienā, ir salas galvaspilsētas centrālā pludmale, kurai līdzās stiepjas jauka promenāde ar restorāniem, bāriem un maziem suvenīru veikaliņiem. Tomēr citas dienas dodamies iepazīties ar Maspalomas kāpām vai arī vienkārši zvilnam Amadores vai Puerto Rico pludmalēs, kuras ir pilnas ar tūristiem vai, kā mēs noskaidrojām, salā dzīvojošiem zviedriem, norvēģiem un citiem ziemeļniekiem, kuri tur veiksmīgi notriec savu pensiju.

Ar gulēšanu pludmalē mēs gan neaprobežojāmies. Paguvām iemēģināt salas serpentīnus, gribēdami nokļūt svētdienas tirgū turpat no mūsu apmešanās vietas netālajā Teror ciematā. Tomēr tirgus rada nelielu vilšanos – plašs klāsts ar made in China krāmiem, taču laikam neviens pasaules tirdziņš no tā nav pasargāts. Turpat, gribēdami apraudzīt ciema centrālo baznīcu no iekšpuses, nejauši pamanāmies ieklīst īstenā katoļu dievkalpojumā.

Processed with VSCO with f2 preset

Teror

Nospriedām, ka tieši šādos mazos ciematiņos sanāk noķert to īsto Kanāriju salu garšu, jo no tūristiem tur nav ne smakas. Arī dēls atzina Teror (cik foršs vietas nosaukums, vai ne? :)) apciemojumu par labu esam, šmaukstinādams mazos banāniņus, kuri tur kilogramā maksā mazāk kā kinderolaVēlāk pat nejauši trāpām plašās banānu plantācijās Gáldar pilsētas apkaimē. Lielākoties banāni slēpjas aiz augstiem betona nožogojumiem, tāpēc no sākuma pat īsti neizdodas saprast, kas ir tas, ko tie cilvēki tur tik masveidīgi audzē.

Viss ceļojums mums paiet harmoniskā līdzsvarā, apskatot gan iepriekš ieplānotas vietas, gan arī pieņemot spontānus lēmumus, gan arī ļaujoties laiskam slinkumam un bez sirdsapziņas pārmetumiem veltot veselu dienu tikai zvilnēšanai vēkšpēdus pludmalē. Īpaši foršs man likās ostas pilsētiņas Agaete apmeklējums, kur izpļanckājāmies okeāna ūdenī lavas veidotos dabīgajos baseinos un sauļojāmies uz vulkāniskajiem iežiem.

Processed with VSCO with f2 preset

Las Salinas de Agaete – dabīgi lavas veidoti baseini okeāna krastā

Jāatzīst, ka ceļot ar divgadnieku nav ne grūtāk, ne vieglāk kā ceļot ar 9 mēnešus vecu mazuli, kāds bija Krišjāņa vecums, kad saņēmāmies uz pirmo mūsu tālo ceļojumu, taču savādāk gan. Pirms gada vairāk raizes radīja bērna pabarošanas jautājums, jo bija jau laikus jāpadomā gan par piena maisījumu sagatavošanu, gan arī par dažādu dārzeņu un augļu biezenīšu krājumiem, turklāt toreiz biju diezgan koncentrējusies uz bērna laicīgu pabarošanu, ap to plānojot ceļojuma ikdienas gaitas. Tagad savukārt kungs ir pietiekami liels, lai ceļojuma laikā atļautos šad un tad sagrēkot ar friškām un picu. Jāvaktē vien, lai mazās kājiņas neizdomā ļauties individuālu maršrutu plānošanai.

Processed with VSCO with f2 preset

Las Canteras promenāde

Rezumē: ceļot ar bērnu varbūt nav viegli, taču tas ir aizraujoši. Galvenokārt jau tāpēc, ka bērni mūs piespiež paskatīties uz pasauli no jauna. Viņiem interesants šķiet pilnīgi viss – biedējošais okeāna vilnis, smilšu cietokšņa būvniecība pludmales vidū, lidmašīnas pacelšanās, katrs ceļā sastaptais sunītis, pludmales kioskā nopirktais spainis ar Zibens Makvīna attēlu un vēl un vēl un vēl. Ir tik daudz skaistu un elpu aizraujošu lietu pasaulē, kuras kaut kādā brīdī mēs diemžēl neapzināti sākam uztvert kā pašas par sevi saprotamas, tomēr bērni, ja vien mēs viņiem to ļaujam, māk mūs mazliet izstumt ārā no ciniskās un rūpju nomāktās ikdienas, sevišķi jau ceļojuma laikā.

Advertisements

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s