Saprast, kas notiek augoša bērna galvā – vai tas ir iespējams?

Redzot veikalā bērnu, kurš, nokritis gar zemi, brēc nelabā balsī, daudzi no mums nopūšas un nospriež, ka tā jau, redz, tāda mammas un tēta neizdarība – neaudzina savu bērnu par kārtīgu pilsoni, kurš mācētu uzvesties sabiedriskās vietās. Tomēr šādas izdarības noteiktā vecuma posmā ir raksturīgas ļoti daudziem bērniem. Tas liek uzdot jautājumu, vai tiešām tik daudzi vecāki ir nekam nederīgi bērnu audzināšanā? Vai visi bērni ir citplanētiešu atsūtīti konspiratori, kuru mērķis ir novest visus pieaugušos līdz baltkvēlei? Vai tomēr aiz šiem izgājieniem slēpjas kaut kas vairāk?

Izrādās, mazuļa emocijas un kontrole pār tām nerodas no zila gaisa. Tas viss ir neatraujami saistīts ar smadzeņu attīstību ne vien pirmajos dzīves gados, bet visa mūža garumā. Pirmajos trīs dzīves gados bērna smadzeņu svars trīskāršojas, un šajā laikā izveidojas triljoniem jaunu nervu šūnu savienojumu jeb sinapses. Iedomājieties, kas par intensīvu darbu tur notiek, mums to nemaz neredzot! Un tomēr – kaut kādu daļu mēs redzam gan, kaut vai jau minētajā piemērā ar bērnu, kuram aizbraucis jumtiņš lielveikalā.

Par šo tēmu labi zināms neiropsihiatrs Daniel J. Siegel un vecākošanās eksperte Dr. Tina Payne Bryson ir sarakstījuši brīnišķīgu grāmatu The Whole-Brain Child, kurā vienkāršā valodā ir izskaidrota zinātne par bērna smadzeņu attīstību un nospriegotību. Grāmatas pamatā ir 12 praktiski pielietojamas stratēģijas dažādām dzīves situācijām, kas ļauj vecākiem nākt talkā saviem bērniem, lai palīdzētu viņiem saprast savas emocijas un iemācītu ar tām sadzīvot.

Varētu šķist, ka daudziem no mums neviens nav mācījis izprast savas emocijas un tā mēs tīri labi arī iztiekam. Tomēr grāmatas autori uzsver, ka katra epizode, kurā bērnu pārņēmušas emocijas (dusmas, bailes, skumjas u. tml.), ir iespēja vecākiem paveikt reālo audzināšanas darbiņu, vienlaikus nedaudz audzinot arī pašiem sevi. Vieglākais ceļš, protams, būtu uz dusmām reaģēt ar dusmām, un, kā mēs to labi zinām, tā pietiekami bieži gadās arī visnosvērtākajiem vecākiem.

Skaidrojot bērna smadzeņu darbību un uzbūvi, grāmatas autori piedāvā tādus konceptus kā “augšstāva smadzenes” un “apakšējā stāva smadzenes”, no kurām pirmās atbild par lēmumu pieņemšanu un emociju līdzsvarošanu. Šī smadzeņu daļa atrodas attīstības stadijā līdz pat divdesmit gadu vecumam un ilgāk, kas arī ir tas galvenais iemesls, kāpēc pavisam mazi bērni nemaz nav spējīgi uzņemties kontroli pār savām emocijām – viņi ir pašā mācību ceļa sākumā.

Profesionāļi, kas sarakstījuši grāmatu, pauž vīziju, ka, izmantojot zināšanas par bērnu smadzeņu attīstību, ir iespējams lauzt apburto loku, kurš potenciāli var izveidoties, pateicoties tām audzināšanas stratēģijām, kuras, iespējams, izmantoja mūsu vecāki. Šīs zināšanas, pēc grāmatas autoru domām, dod lielisku iespēju ieviest bērnu audzināšanā apzinātus soļus, kas vērsti uz mierīgu un laimīgu bērnu audzināšanu. Turklāt katrs kašķis, katra bērna kaprīze vai šķietami neloģiska uzvedība ir iespēja šādus soļus spert.

Grāmatas teksts ir papildināts ar vairākām viegli uztveramām ilustrācijām, kas izskaidro katru no 12 piedāvātajām stratēģijām. Kā bonuss grāmatas beigās ir pievienoti brīnišķīgi špikerīši, kuros  pa vecuma grupām aprakstīti galvenie punkti, kas būtu jāpatur prātā dažādās krīzes situācijās.

Personīgi man šī grāmata bija kā lielisks turpinājums grāmatai The Wonder Weeks, kura vairāk noderēs vecākiem, kuri audzina mazuli vecumā līdz pusotram gadam. Savukārt The Whole-Brain Child palīdzēs meklēt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri nodarbina mammas un tētus, kuru rīcībā ir mazas personības, kas uzsākušas savu ceļu pretī plaukumam. Šis ceļš ne vienmēr ir gluds, taču tas noteikti ir ejams kopā.

Jāpiezīmē, ka The Whole-Brain Child ir iekļauta New York Times bestselleru sarakstā, kas  vien liecina par to, ka ne es viena esmu pavilkusies uz grāmatas autoru idejām. Cik man zināms, grāmata pagaidām nav pieejama latviski lasošajai auditorijai, tā ir lasāma angliski, kā arī ir pieejami tulkojumi dažādās pasaules valodās, taču ne latviešu.