Tātad. Parunājam par grāmatām? Lasīšana nudien ir tā lieta, bez kuras nevaru sevi nekādi iedomāties. Kamēr kaudzītē krājas tās grāmatas, kuras es vēl tikai taisos lasīt, mana Amazon Kindle un Book Depository višliste tikai turpina augt garumā. Man atliek noklausīties kādu podkāstu, kur kāds piemin grāmatu par interesantu tematu un viss – es jau esmu iekritusi slazdā un eju meklēt grāmatas. Beeeesī. Es gan mierinu sevi, ka tā ir tāda laba atkarība, bet bankas konts gan laiku pa laikam rauc pieri.
Jau piecus mēnešus mājas soli cenšos apvienot ar bebīša auklēšanu. Tā kā bebītis man jau otro reizi ietrāpījies tāds, kuram sākotnēji opā bija vismīļākā vieta pasaulē, tad tajās reizēs, kad apnika skrollēt telefonu, mani glāba grāmatas. Un arī šobrīd, kad Luīze no klēpīša izrāpjas arvien biežāk, es apzināti cenšos to kaudzi tomēr mazināt. Nu, kaut vai pa desmit minūtēm dienā.
Man laiku pa laikam kāds jaunais vai topošais vecāks jautā, ko es ieteiktu palasīt, piemēram, gatavojoties bēbīša ienākšanai ģimenē. Vai par bēbīša miegu. Vai par nebeidzamajiem divgadnieku/trīsgadnieku/ [insert any age here] niķiem. Tēmas ir daudz un gana plašas. Arī pieejamo grāmatu klāsts (vismaz tiem, kuri lasa angliski) ir uhhhh – spēj tik izvēlēties. Tomēr starp pērlēm gadās arī kaudze pelavu, un uz pelavām esmu uzrāvusies arī pati, tāpēc zemāk esmu apkopojusi tādu kā foršāko grāmatu topu, kuras es, liekot roku uz sirds, varu ieteikt topošajiem vai jaunizceptajiem vecākiem.
Expecting Better – Emily Oster
Šī ir mana absolūti mīļākā gaidību grāmata. Emily Oster ir amerikāņu ekonomiste, kas mīl datus un labas kvalitātes pētījumus. Kā jau ekonomikas profesorei pieklājas, viņa ar veselīgu skepsi raugās uz dažādiem izplatītiem pieņēmumiem un mītiem par grūtniecību, tāpēc viņa savā grāmatā tos sirsnīgi ņem pie dziesmas un skatās, kur tam visam aug kājas. Viņa to visu dara caur personīgās pieredzes prizmu, aprakstot, kā viņa un viņas vīrs gaidību laikā lasīja dažādus pētījumus par grūtniecību, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, balstoties datos, kas iegūti augstas kvalitātes pētījumu gaitā. Starp citu, viņai arī lieliski izdodas skaidrot, kā atšķirt labu pētījumu no ne tik laba, vienlaikus norādot uz objektīviem iemesliem, kas var apgrūtināt jēdzīgu datu ieguvi pētījuma gaitā.
Grāmatā viņa šķetina tādus jautājumus kā grūtniecei atļautais kafijas daudzums, spontānā aborta riski, grūtnieču skrīnings, epidurālā anestēzija u.c. Grāmata ir labi sastrukturēta pa tēmām, kas iekļaujas katrā no grūtniecības trimestriem, noslēdzot to ar nodaļu, kas veltīta dzemdībām. Ja man būtu jāiesaka tikai viena grāmata visām gaidībās esošajām sievietēm (un arī vīriešiem, starp citu), tad tā noteikti būtu šī. Man ļoti simpatizē autores racionālā pieeja, kuru viņa pati redz kā veidu, kā pieņemt maksimāli izsvērtus lēmumus, kas nebūtu balstīti “viena tante teica” līmeņa baumās. Turklāt viņai piemīt lieliska humora izjūta, kas grāmatu padara viegli uztveramu un ātri lasāmu.
Lai arī gaidot Luīzi es nebiju ieplānojusi iegādāties bēbīšgrāmatas, jo viena bēbīša pieredzei jau biju izgājusi, es tomēr nenoturējos pretī kārdinājumam izlasīt E.Oster pirmās grāmatas turpinājumu – Cribsheet. Autore pati šo grāmatu pozicionē kā datos balstītu ceļvedi labākai, relaksētākai bērnkopībai no dzimšanas līdz pirmsskolai. Jāatzīst, ka šis definējums viņai ir padevies gana trāpīgs. Arī šī grāmata, tāpat kā Expecting Better, ir strukturēta lineāri – sākot ar pēcdzemdību posmu un noslēdzot to ar tēmām, kas attiecas uz bērniem jau pirmsskolas vecumā.
Kā vienīgo mīnusu Cribsheet lauciņā es varu minēt tikai to, ka pāris tēmas ir apskatītas tieši no amerikāņu vecāku perspektīvas – piemēram, aprakstot, kā labāk pieņemt lēmumu par to, vai bērnam labāk ņemt auklīti vai dārziņu. ASV izvēle starp aukli un dārziņu ir pavisam cita līmeņa lēmums, kam līdzi nāk nopietni finansiālie apsvērumi, tāpēc tas nekādu noderīgu informāciju Eiropas lasītājam visticamāk nedos. Taču citas nodaļas un tēmas ir gana aktuālas un tikpat humorīgā un racionālā mērcē pasniegtas, kā tās, ko E.Oster iztirzā savā gaidībām veltītajā gabalā.
Vai es iesaku? Es noteikti iesaku. Mazinās vainas sajūtu un parādīs ceļu uz mierpilnu datos balstītu bērnkopību, kā arī, iespējams, ietaupīs jūsu nervus, laiku un naudu. Ja ir luste, tad pirms grāmatas iegādes iepazīties ar grāmatas autori vari šajā podkāsta epizodē.
The Gentle Sleep Book – Sarah Ockwell-Smith
Ja piever acis uz zobu nākšanu, tad bēbīšu miegs, manuprāt, ir tēma, kas liek bailēs notrīsēt teju ikviena jaunā vecāka sirdij. Sak’, kas nu būs un kā nu būs. Negulētas naktis, maisi zem acīm, litriem patērēta kafija, sava bēbīša salīdzināšana ar citiem bēbīšiem… Jēzus saldenais! Atceros, ka ar pirmo bērnu man bija kaudzēm jautājumu un totāls pārliecības trūkums par to, ka es kaut ko varētu darīt kā nākas.
Manās rokās tolaik nonāca Harvey Karp grāmata, kuru lasot, man radās vēl lielākas šaubas, jo viss tur rakstītais likās pilnīgi garām, pilnīgi nepareizi – kaut ko tik ļoti no realitātes atrautu par bērnu miegu es tā arī vairs neesmu lasījusi. Šī grāmata tā arī nonāca atkritumos (I shit you not!) un es no visas sirds iesaku tai mest līkumu. Tomēr, pateicoties tieši šai muļķīgajai lasāmvielai, es nonācu pie Sarah Ockwell Smith – sākumā pie viņas bloga un vēlāk jau pie viņas grāmatām.
Autore raksta par dažādām bērnkopības tēmām, taču tiem, kas vēlas paskatīties uz bēbīša miedziņu ārpus vecmāmiņu postulētajiem “neturi tik daudz rokās, izlutināsi!” un tamlīdzīgas figņas, es noteikti iesaku sākt ar šo. Grāmatā tiek apskatītas dažādas ar bērnu miegu saistītas problēmas, kas patiesībā nemaz nav problēmas, bet konkrētajam vecumposmam atbilstošas izpausmes, kas nereti nonāk konfliktā ar steidzīgo mūsdienu dzīvesstilu un ritmu. Tad nu savā grāmatā S.Ockwell-Smith sniedz gan mierinājumu satrauktajiem vecāku prātiem, gan arī praktiskus padomus.
The Second Baby Book – Sarah Ockwell-Smith
Ko tur liegties, man piemīt tendence sekot labu autoru jaunizdotiem izdevumiem ilgtermiņā. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Tiesa gan pie manis šī konkrētā grāmata, kas palīdz sagatavoties otrā bērniņa ienākšanai ģimenē, nonāca mazliet par vēlu, jo es biju augstprātīgi iedomājusies, ka man to nevajadzēs (par to citreiz kādā citā bloga ierakstā), taču, ja esi vecāks, kas gatavojas otrā bērniņa ienākšanai ģimenē un jūti, ka tev vajadzīga palīdzīga roka un padoms, šis noteikti ir tev.
Kas ir īpaši pozitīvi, autore runā ne tikai par to, kāda būs dzīve ar diviem bērniem un vecākā bērna sagatavošanu šīm pārmaiņām, bet arī pieklājīgi daudz uzmanības velta jautājumiem, kas saistīti ar otro grūtniecību un dzemdībām. Varētu domāt, ka otrajā reizē viss tā kā būs skaidrs un zināms, taču nē, tā gluži nav. Līdzīgi kā nav divu vienādu bērnu, nav arī divu vienādu grūtniecību, un par to es esmu pārliecinājusies personīgi.
The Bottom Line for Baby – Tina Payne Bryson
Ar Tina Payne Bryson pirmo reizi saskāros, lasot grāmatu The Whole-Brain Child, kuras līdzautore viņa ir, tāpēc šo konkrēto solo veikumu es gaidīju jo īpaši. Jāatzīst, ka kopumā biju nedaudz vīlusies par šo grāmatu, jo gaidīju ko vairāk, taču pēcāk es sapratu, ka tas ir tikai tāpēc, ka ļoti daudz tēmu, kurus viņa šajā bēbīšenciklopēdijā apskata, es jau biju redzējusi kur citur, piemēram, tajos pašos E.Oster garadarbos.
Par spīti šim manam mazajam aplauzienam es tomēr nolēmu savā topā iekļaut arī The Bottom Line for Baby, jo esmu droša, ka ir vecāki, kuriem ērtāks un pārskatāmāks būs tieši šāds formāts, kādu viņa piedāvā. T.Payne Bryson ņem gandrīz visas iespējamās tēmas pēc kārtas un ļoti koncentrētā veidā apskata dominējošos viedokļus par tām, kā arī katras nodaļas izskaņā pievieno nelielu kopsavilkumu ar to, kas zinātnei sakāms par attiecīgo tematu.
Man pašai vairāk simpatizēja E.Oster redzējums un pieeja, taču taisnības labad jāatzīst, ka T.Payne Bryson ir gājusi ar vērienu plašumā un apskatījusi tiešām veselu čupu ar populāriem bēbīšjautājumiem, ieskaitot, baltā trokšņa izmantošanu, apgraizīšanu, zīmju valodas mācīšanu bēbīšiem, zobu krellītes un vēl un vēl. Dažas no tēmām es šķīru pāri, jo gluži vienkārši nebija aktuālas. Nu, nav man ienācis prātā grūtniecības vai zīdīšanas laikā uzpīpēt zālīti, bet tā ir viena no tēmām, par kurām autore raksta.
Lai saprastu, vai tev un grāmatas autorei ir pa ceļam, iesaku noklausīties šo Raising Good Humans podkāsta epizodi, kurā viņa viesojas un cita starpā arī stāsta par savu grāmatu.
The Life of Dad – Dr Anna Machin
Man ne viens vien tētis ir teicis, ka drusku besī, ka tad, kad runa ir par vecākošanos, teju visi žurnāli, raidījumi un kas tik vēl ne, uzrunā galvenokārt mammas, atstājot tētus novārtā kā tādus otrās šķiras vecākus. Jā, daži vīriešu žurnāli ir centušies vērst šo visu par labu, taču šie mēģinājumi nereti krīt tādos standarta vīrišķības un tēvišķības stereotipos. Lai šo informatīvo caurumu kaut cik pielāpītu, kā tētiem, tā arī mammām es iesaku šo antropoloģes Anna Machin grāmatu.
Interesanti, ka es to savulaik pasūtīju sev un necik nepaguvu ieskrieties ar lasīšanu, jo pirms kāda ģimenes ceļojuma man to nolaupīja vīrs. Tā kā pati vēl neesmu paguvusi to izlasīt līdz galam, īsti godīgu atsauksmi sniegt nevaru, bet grāmatai par labu runā tas, ka lidojuma laikā, kurā Artūrs sāka šo grāmatu lasīt, viņš ne vienu reizi vien pārtrauca lasīšanu, lai padalītos ar savām jauniegūtajām zināšanām: “Eu, bet tu iedomājies..? Izrādās, večiem arī hormonu līmenis izmainās, kad bēbis piedzimst!”. Lasiet! Paši būsiet pārsteigti, cik daudz mēs par tētiem vēl nezinām vai bijām vienkārši aizmirsuši.
Tas tad nu īsumā par pērlēm, kuras esmu izvēlējusies izcelt daudzu jo daudzu pelavu starpā. Gan jau kādreiz vairāk pastāstīšu arī par to, ko esmu lasījusi, bet neieteiktu lasīt nevienam citam. Pirmkārt jau, lai netērētu savu laiku, bet galvenokārt tomēr, lai nenodarītu sev pāri ar dažādām idejām, kuras dažādi autori fanātiski reizēm stumj lasītājam sejā, radot nevajadzīgas un ne īpaši reālistiskas gaidas pašam pret sevi, sačakarējot visu vecākošanās pieredzi jau saknē.
Un kas ir tava must-read grāmata bērnkopības/vecākošanās plauktā? Un ko noteikti neiesaki? Droši padalies tepat komentāros!
augt.lv 